Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.

Vai miega traucējumi iespaido ikdienas aktivitātes?

Miegs ir bioloģisks process, kas ir būtisks dzīvībai un optimālai veselībai. Miegam ir izšķiroša loma smadzeņu darbībā un sistēmiskā fizioloģijā, tostarp vielmaiņā, ēstgribas regulēšanā un imūnās, hormonālās, sirds un asinsvadu sistēmas darbībā. Normālu veselīgu miegu raksturo pietiekams tā ilgums, laba kvalitāte, atbilstošs laiks, regularitāte un miega traucējumu neesamība.

Vīrietis baltā gultasveļā, kurš stiepjas un smaida, parādot, ka ir atpūties un labi izgulējies.
Vīrietis baltā gultasveļā, kurš stiepjas un smaida, parādot, ka ir atpūties un labi izgulējies.

Kādi ir miega traucējumu cēloņi un sekas?

Miega traucējumi parasti izpaužas vienā no šiem veidiem:
-nespēja iegūt nepieciešamo miega daudzumu vai kvalitāti (miega trūkums),
- nespēja uzturēt miega nepārtrauktību (traucēts miegs, ko sauc arī par miega fragmentāciju,
grūtības uzturēt miegu un vidējs bezmiegs),
- notikumi, kas rodas miega laikā (piemēram, miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms)

Miega traucējumu riska faktori ir plaši un ietver bioloģiskos, psiholoģiskos un sociālos faktorus. Dzīvesveida faktori ietver  kofeīna un alkohola lietošanu pārmērīgā daudzumā; maiņu darbu veikšanu. Vides faktori ietver pārmērīgu trokšņa iedarbību vai nakts gaismas piesārņojumu un nepietiekamu dienas saules gaismas iedarbību. Miega traucējumu psihosociālie faktori ir trauksme un satraukums; saspringti dzīves apstākļi, piemēram, ja jums ir zīdainis vai jūs esat aprūpētājs ģimenes loceklim ar hronisku, dzīvību apdraudošu vai neārstējamu slimību. Miega traucējumi ir bieži sastopami, piemēram, diabēta, hronisku plaušu vai nieru slimību,  neirodeģeneratīvu slimību un psihisku traucējumu gadījumā.

Svarīgi parametri, kas raksturo miega kvalitāti un līdz ar to arī miega traucējumus, ir:
• Kopējais miega laiks (nakts miega laiks)
• Miega sākuma latentums (laiks, kas nepieciešams, lai aizmigtu)
• Miega efektivitāte (miega laika proporcija no kopējā gulētiešanas laika)
• Pamošanās pēc aizmigšanas ( nomoda laika daļa pēc sākotnējās aizmigšanas)

Miega traucējumu sekas

Miega traucējumi kopumā ir ļoti saistīti ar disfunkciju dienas laikā, piem., nogurumu, sliktu garastāvokli, koncentrēšanās un kognitīvo funkciju traucējumiem, kas var liecināt par problēmām akadēmiskajā sniegumā un/vai darbā. Turklāt hroniski miega traucējumi var pasliktināt vispārējo veselību un palielināt sirds un asinsvadu slimību, diabēta un aptaukošanās risku.
Pacienti ar trauksmi bieži cieš no miega traucējumiem, kam raksturīgi:
• grūtības aizmigt vai iemigt,
• nemiers naktī,
• neapmierinošs miegs.

Disfunkciju dienā, kas saistīta ar trauksmi un tās izraisītiem miega traucējumiem, raksturo:

  • Dienas nogurums, pieaugošs izsīkums;
  • Traucēta izpildfunkcija ar koncentrēšanās grūtībām un grūtībām pabeigt uzdevumus;
  • Traucēta uzmācīgu, atkārtotu domu kognitīvā regulēšana, piemēram, satraukums;
  • Pasliktināta veiktspēja un produktivitāte darbā ar paaugstinātu kļūdu, nelaimes gadījumu un traumu risku, kā arī darba kavējumi.

Miega traucējumi var izraisīt potenciālas īstermiņa un ilgtermiņa sekas veselībai. Veseliem indivīdiem, īstermiņa sekas ir paaugstināta stresa reakcija, sāpes, slikta dzīves kvalitāte, emocionālais distress un garastāvokļa traucējumi, kā arī izziņas, atmiņas un veiktspējas deficīts. Ilgtermiņa sekas var ietekmēt vispārējo veselību citādi veseliem cilvēkiem.
Miega traucējumi (grūtības aizmigt vai iemigt, vai nemierīgs, neapmierinošs miegs) ir viens no galvenajiem trauksmes diagnostikas kritērijiem. 
Miega traucējumi ir viens no visizplatītākajiem simptomiem pacientiem ar trauksmi un tiem ir kaitīga ietekme uz pacientu ikdienas dzīves prasmēm un dzīves kvalitāti.

Bieži uzdoti jautājumi

Lai uzzinātu vairāk par LILANDOR, apmeklējiet BUJ lapu.